Repertuārs
RŪDOLFS BLAUMANIS
SKRODERDIENAS SILMAČOS
Sadzīves skati ar dziedāšanu un dejošanu
Lomās:
Antonija – Kristīne Liepiņa
Aleksis – Ādolfs Žunna un Armands Repsis
Kārlēns – Denijs Jurciks un Reinis Kalniņš
Elīna – Kristīne Ornicāne un Inga Gončare
Pindaks – Elvis Skrastiņš
Pindacīša – Aira Maļikena, Signe Pētersone, Līga
Laursone un Anna Jēkabsone
Ieviņa – Elīza Kaužēna
Pičuks – Kristers Muhins
Bebene – Kristiāna Nulle un Zane Lucāne
Tomuļu māte –Ieva Deineka un Justīne Apine
Dūdars – Mikus Bergs un Mārtiņš Smilts
Rūdis – Ēriks Ciesnieks un Jurģis Drande
Ābrams Vulfsons – Kārlis Linde, Kristaps Meļķis un
Emīls Žugs
Joske – Kaspars Krūklis
Zāra Goldbaum – Elēna Hāne
Tuņķeļu, Upīšu un Ozolu puiši un meitenes:
Annika Rozīte, Anete Vītola, Patrīcija Strazdiņa,
Henrijs Vimba, Kristaps Kurts, Henrijs Barviķis,
Toms Pauniņš, Kristaps Dancis, Pēteris Gruntmanis
Līga Muceniece, Sintija Leite, Sintija Ceriņa,
Kristīne Lazdiņa, Roberts Rusmanis,
Laura Kukjāne , Laura Soročina, Krists Kaupe, Igors
Točonovs, Elīna Grase, Zane Dāvidsone, Liene
Drevinska, Inese Danielsone, Ģirts Bebris, Emīls
Rakeckis, Toms Cērūzis, Malvīne Briede, Māris
Stramkalis, Agija Kārkliņa, Gunārs Strazds, Kristīne
Groma, Ronalds Ādamsons
Režisors – Roberts Segliņš
Vokālā pedagoģe – Ilze Jansone
Deju horeogrāfe – Lelde Feldmane
Izrādes veidošanā piedalījās – Inese Ramute,
Guntars Aizupietis,
Dagnis Jemsis
VVV 2012. gada 25. februāris
* * *
FERENCS MOLNĀRS
LILIOMS
Kāda blēža dzīve un nāve Ārpilsētas leģenda
Lomās:
Lilioms - Jānis Bērziņš
Jūlija – Elīna Mīļā / Luīze Baiba Pirro
Marija, Jūlijas draudzene -Terēze Jakmane / Sindija Bugakova
Hugo, Marijas līgavainis, vēlāk vīrs – Kristaps Kravalis
Fičūrs – Alvis Tauriņš
Lincmanis, kasieris – Kalvis Ozols
Muškātne, karuseļa saimniece – Guna Lūsiņa
Luize, Jūlijas un Lilioma meita – Kristīne Fedotova / Ivita Bombaka
Holundere – Munise Šuksta / Rita Eglīte
Jaunais Holunders, fotogrāfs – Mārtiņš Pūcītis
Ārste – Evija Kļaviņa
Reģistratore debesīs – Marta Tamane
Detektīvi – Alise Ozola, Linda Trušele
Virpotājs – Dinārs Sārs
Doktore Reiha – Undīne Gudina
Ištvāns Kādars – Mārtiņš Pūcītis
Kalponītes, istabenes, audzinātājas, francūzietes –
Ivita Bombaka, Marta Tamane, Kristīne Fedotova,
Undīne Gudina, Kitija Berga, Linda Rebeka Melnalksne,
Alise Bukovska, Evija Kļaviņa
Debesu detektīvi – Alise Bukovska, Linda Rebeka Melnalksne,
Kitija Berga, Evija Kļaviņa, Linda Trušele, Alise Ozola
Gaismas – Dagnis Jemsis
Skaņas un mūzika – Lāsma Kokenberga
Izrādi veidoja – Roberts Segliņš, Inese Ramute,
Lelde Feldmane, Daiga Stalšāne
PIRMIZRĀDE – 2012. gada 14. februārī
* * *
PĒTERS BRŪVERIS
BRAŠĀ BRUŅURUPUČA CEĻOJUMS
Valda Zilvera mūzika
Izrādē darbojas
Baltijas purva bruņurupuču padome
Baltijas purva bruņurupuču patriarhs Emis Orbikulāris – ANCE EVA RAGAINE
Vecais bruņurupuču papus Diegabiksis – LISETE STANKEVIČA
Bruņurupuciene Čerpacāne – GINTA JOHANSONE
un vēl četri cienījami, bet panīkuši Baltijas purva bruņurupuči
Kaulacis – ANNA ĀBOLIŅA
Dūņausis – EMĪLIJA DĀRTA SKĀDULE
Bieziņš – PAULA REINSONE
Ķērpītis – PATRĪCIJA EBERHARDE
Mazais brašais bruņurupucēns Brunis – ALISE BEATRISE BUGAKOVA
Taciņa Blaciņa – KRISTĪNE STRAZDĪTE
Plīvurpūce Tito Alba – IEVA LIEPIŅA
Krūmuvējš vadātājs, kurša patiesībā izrādās ļaunais Pūķis – SABĪNE GAILĪTE
Kaķītis Laķītis – ANGELIKA GABALE / SANDA GAILĪTE
Pieci populāri pērtiķi – EVELĪNA NIEDRĪTE, LĪVA PURIŅA, LISETE STANKEVIČA,
ANCE RAGEVIČIUSA, PAULA VĪBĀNE
Antilope balerīna – EVELĪNA LUĪZE LAPIŅA
Vilks – KRISTIĀNA POLIKA
Zaķenīte Maķenīte ar vīru – ELZA GRĪVA, KRIŠJĀNIS BRŪNAIS
Baltā sūtne – ANNA VIKTORIJA ZINKOVSKA
Izrādi veidoja
ROBERTS SEGLIŅŠ, LELDE FELDMANE, ILZE JANSONE, DAIGA STALŠĀNE,
(režisors) (kustības) (dziesmas) (tērpi)
KITIJA BERGA, KRISTĪNE FEDOTOVA, DIĀNA ŠĶISTE,
( grims) (grims) (grims)
LĀSMA KOKENBERGA , DAGNIS JEMSIS
(gaismas) (skaņa)
PIRMIZRĀDE 2012. gada 31. janvārī
* * * * * * * * *
ALEKSANDRS VOLKOVS
SMARAGDA PILSĒTAS BURVIS
Izrādē izmantota mūzika no Valta Pūces mūzikla „Oza zemes burvis”
Lomās:
Ella – Ella Karīna Grāvīte
Ellas māmiņa – Evija Kļaviņa
Totiņš – Rebeka Šķērstiņa
Otiņš – Elīna Krūkle
Biedēklis – Rūdolfs Vētra
Dzelzs vīrs – Mārtiņš Pūcītis
Lauva – Justīne Niedre
Gudvins – Ričards Reinis Keišs
Violetās zemes burve Bastinda – Rita Eglīte
Zilās zemes burve Gingema – Ance Anete Fimbauere
Dzeltenās zemes burve Villina – Anita Straume
Rožsārtās zemes burve Stella – Karlīna Latsone
Gremoņi, arī Mirkšķoņi – Zane Buliņa, Helēna Dreimane, Endijs Daniels Pauliņš,
Demija Pleša, Una Pleša, Undīne Vektere, Mārcis Jorens
Rullis, Mārtiņš Virsis
Cilvēkēdājs – Jurģis Maniks
Vāvere – Una Pleša
Magones – Diāna Putniņa, Jana Smiltena
Peļu karaliene Ramina – Simona Šmidte
Peles – Agnese Vasiļjeva, Santa Samanta Valdmane
Kaķis – Monika Oļeha
Vārnas – Simona Šmidte, Santa Samanta Valdmane, Agnese
Vasiļjeva, Monika Oļeha, Jana Smiltena
Lidojošie mērkaķi – Rūdolfs Strazdītis, Ričards Kronbergs, Agnese Vasiļjeva,
Simona Šmidte, Linda Ingeborga Kronberga, Santa Samanta Valdmane,
Jana Smiltena
Varde – Baiba Jeručenoka
Krupis – Toms Īzars
Zaļā meiča – Karīna Briede
Vārtu sargi Gudvina pilsētā – Kristīne Siliņa, Atis Heinols
Režisors – Roberts Segliņš
Gaismas – Dagnis Jemsis
Skatuves vecākais – Toms Kokenbergs
Grims – Kitija Berga, Sabīne Penka, Kristīne Fedotova
Tērpu pārzines – Diāna Šķiste, Alise Ozola
Mūziku izvēlējās – Roberts Segliņš
Kustību konsultante – Lija Jērcuma
Izrādes dekorāciju , tērpu veidošanā un muzikālā noformējumā
piedalījās- Kitija Berga, Īrisa Ozola, Daiga Stalšāne, Dagnis Jemsis, Guntars Aizupietis
Nekur nav tik labi kā dzimtenē
Februāra pirmās dienas Valmieras Viestura vidusskolā aizrit teātra izrāžu noskaņās. Arī šogad, kā parasti, 2. semestra sākumā Tautas teātrī „Sprīdītis” jauna pirmizrāde. Šoreiz iestudēts rakstnieka Aleksandra Volkova pasakas „Smaragda pilsētas burvis” skatuves variants. Režisors Roberts Segliņš stāsta , ka jaunās izrādes pamatidejas patlaban ir ļoti aktuālas. Ikdienā mēs redzam , kā cilvēki dažādu iemeslu dēļ zaudē mājas. Īpaši sāpīgi to izjūt bērni. Izrādes galvenajai varonei Ellai , lai atgrieztos mājās no tāluma, ir jāpārvar šķēršļi, jācīnās ar ļaunajiem spēkiem un reizēm arī ar nespēku sevī. Labi, ka blakus ir īsti draugi, uz kuriem var paļauties. Cilvēkam ir jābūt tik dāsnam labestīgam, lai spētu palīdzēt draugiem piepildīt viņu viskarstākās vēlēšanās.
Jaunā izrāde ir krāšņa pasaka, tā aicina ieraudzīt brīnumu ar bērna acīm un ticēt tam. Arī pieaugušajiem, kas tik bieži aizņemti ar racionālās pasaules problēmām. Jauniestudējuma adresāts – jaunāko klašu skolēni. Izrāde būs interesanta arī vecāko klašu skolēniem, jo gudrība, mīlestība un drosme būs vajadzīga ikvienam mūsdienu jaunajam cilvēkam, dodoties pasaules plašajos ceļos. Tādu vērtējumu pēc izrādes izteica 12. b klases skolnieks Viesturs Mušperts - vairāku „Sprīdīša” iepriekšējo gadu izrāžu dalībnieks.
Režisors R. Segliņš atzīst, ka izrādes rašanās process bijis sarežģīts, bet interesants . Viņa mērķis bija radīt no plašā pasakas materiāla dinamisku, mūsdienīgu izrādi. Pateicoties izrādes veidotāju lielajai ieinteresētībai panākt vēlamo rezultātu, tas ir izdevies. Ir izveidojies tās kodols veidotāju vidū, kas izjūt lielu atbildību par visu uz skatuves notiekošo. Tas nav viegli, jo izrādē piedalās 35 skolēni, kas mācās 6. – 10. klasēs. Daļai tā ir pirmā reize, kad viņi kā aktieri ir uz skatuves savās lomās, bet citi jau redzēti iepriekšējās izrādēs. Pasakas iestudējumā daudz dziesmu, mūzikas, kustību, kas labi palīdz atklāt galveno domu. Skatuves noformējums rada daudzveidīgu, mainīgu pasakas vidi, kas papildinās ar krāsainiem tērpiem. Daudz radošas izdomas skatuves dekorāciju un afišas veidošanā ieguldījusi jaunā māksliniece Kitija Berga no 10. a klases. Viņa un Sabīne Penka no 10. b klases pirms katras izrādes veic lielu darbu, lai nogrimētu vairāk nekā 30 aktierus.
Skatītāji izrādes gaitā iepazīstas ar daudzveidīgo lomu izpildītājiem. Galveno lomu – meiteni Ellu tēlo Ella Karīna Grāvīte no 8. a klases. Viņa uz „Sprīdīša” skatuves ir pirmoreiz. Kā vērtēja izrādes pirmie skatītāji, viņa ar savu vienkāršību un patiesīgumu labi atklāj sava tēla būtību. Veiksmīgi savās raksturlomās ir Rūdolfs Vētra no 8. a klases un Mārtiņš Pūcītis no 8. b klases. Ļoti plastiska un emocionāla savā lomā ir viesaktrise Justīne Niedre no VVĢ. Režisors izsaka prieku par visiem aktieriem, kas spēja šo lielo darbu paveikt, un pateicas par labo auru grūtajā mēģinājumu laikā .Paldies teātra izrādes tapšanas radošajai komandai – kustību konsultantei Lijai Jērcumai, skolotājām Īrisai Ozolai un Daigai Stalšānei. Aicinām visus interesentus uz Viesturskolu iepazīties ar mūsu teātra jaunāko izrādi!
Pirmizrāde 2011. gada 4. februārī.
Atzinība IV Latvijas skolu un jauniešu teātra festivāla KUSTĪBAS TURPINĀJUMS Valmieras pilsētas un starpnovadu skatē 24. februārī.
* * *
ANDRIS ZEIBOTS
LILIJU EZERS
Lomās:
Ceļotājs – Jurģis Drande
Pārdevēja – Kristīne Liepiņa
Vadone – Anna Jēkabsone
Tūristi:
Zane Lucāne
Kalvis Mickēvičs
Ēriks Ciesnieks
Kristīne Ornicāne
Justīne Apine
Elīza Anete Kaužēna
Mārtiņš Smilts
Ieva Deineka
Kārlis Linde
Elvis Skrastiņš
Armands Repsis
Kristaps Meļķis
Elēna Hāne
Režisors – Roberts Segliņš
Konsultantes – Inese Ramute
Lelde Feldmane
Skaņas, gaismas – Dagnis Jemsis
"Liliju ezers" skolēnu Tautas teātrī "Sprīdītis"
Piektdien, 18. februārī, aktieri no 11.a, b, c klasēm parādīja savu jaunāko veikumu – rakstnieka Andra Zeibota lugas „Liliju ezers” iestudējumu. Luga ir sarakstīta pagājušā gadsimta 90. gados, un tajā saskatāmas absurda dramaturģijas un simbolisma iezīmes.
Lugas darbība risinās nomaļā stacijā, kur ierodas tūristi, lai dotos uz brīnumaino Liliju ezeru. Stacijā viņi satiek dīvainu Ceļotāju ( Jurģis Drande 11. c klase) un suvenīru Pārdevēju (Kristīni Liepiņu 11. c klase). Visu raibo tūristu kompāniju organizē un vada enerģiskā Vadone (Anna Jēkabsone 11. c klase). Liekas priekšā būs interesants piedzīvojums dabas objektā, bet tas, kā izrādās, nav sasniedzams. Rodas jautājums, kas tad īsti ir mistiskais Liliju ezers – sapnis, murgs vai kaut kas absurds un neiespējams. Atbilde uz šiem nozīmīgajiem jautājumiem tiek meklēta ikvienā izrādes epizodē. Ļoti liela loma kopnoskaņas radīšanā ir aktieru ansamblim, kas veiksmīgi aizved skatītāju no reāliem notikumiem stacijā nosacītajā autora veidotajā pasaulē. Ironiski mūsdienu kontekstā izskan Vadones teiktais: ”Ei, jūs pārdevēji, tirgotāji, kur var dabūt to, kā pasaulē vairs nav? Sakiet man, es samaksāšu...”
Izrādes dekorācijas, galveno ideju un tēlu atklāsmes veids trāpīgi raksturo laiku, kurā mēs dzīvojam. Septiņpadsmitgadīgo, astoņpadsmitgadīgo jauniešu atveidotie tēli piešķir izrādei īpašu, emocionāli aktīvu raksturu. Tas ir šodienas vidusskolēnu skatījums ar lugas palīdzību uz mūsdienu dzīves problēmām, daudziem neatrisinātiem jautājumiem mūsu dzīvē. Un visam tam vidū šaubu un pretrunu plosīts cilvēks. Tas tiecas uz kādu mērķi, grib visu sasniegt tūlīt, bet pietrūkst skaidras, mērķtiecīgas rīcības programmas. Rezultātā rodas savstarpēji pārmetumi, šķelšanās, agresīva vēlēšanās postīt un iznīcināt. Izrāde izskan kā brīdinājums tam, ka pārmaiņu laikā ir jāprot izmantot iegūto pieredzi, bet nevajadzētu akli tai pakļauties, jo ne vienmēr pieredze ir kā pozitīvs virzītājspēks. Interesanti lugas personāžu sarunās atklājas savdabīgs vērtējums par mūsdienu sabiedrības morāli. Skarbs ir izrādes nobeigums, kurā redzama cilvēku garīgā un fiziskā bojāeja zaudēto ilūziju dēļ. „Mēs vismaz bijām cilvēki. Tikai nezinājām , kur iet. Bet kad uzzinājām, tad kājas jau bija salauztas...”- pie tādas sāpīgas atziņas nonāk lugas galvenie varoņi.
Izrādi veidojis Tautas teātra „Sprīdītis” režisors Roberts Segliņš, sadarbojoties ar Valmieras teātra aktrisi Inesi Ramuti, kas jau vairākkārt palīdzējusi mūsu teātrim. Darbā ar kustībām skolēnus konsultēja deju speciāliste Lelde Feldmane. Viņa, Viesturskolas teātra kādreizējā dalībniece, tagad pēdējos 5 gados kā absolvente dod savu ieguldījumu „Sprīdīša” izrāžu veidošanā. Paldies jums, mūsu teātra atbalstītāji, par atsaucību!
Pirmizrādē vislielākā atzinība mūsu vienpadsmitajiem bija no skolasbiedriem, kas ieinteresēti ieklausījās izrādē izteiktajās atziņās un vēroja klasesbiedru spēli. Kā balva tika pasniegta īpaša saldā torte ar nosaukumu „Liliju ezers” un izteikti laba vēlējumi kolektīvam, kad tas piedalīsies 24. februāra skatē. Skolas direktore Mudīte Grava, sakot lielu paldies „Liliju ezera” veidotājiem, piebilda, ka katra jauna izrāde „Sprīdīša” repertuārā ir īpašs notikums skolas dzīvē. Šīs izrādes galvenais ieguvums ir tas, ka ikvienam skatītājam ir ko padomāt par to, kas mēs esam un kur mēs ejam.
Pirmizrāde 2011. gada 18. februārī.
1. vieta IV Latvijas skolu un jauniešu teātra festivāla KUSTĪBAS TURPINĀJUMS Valmieras pilsētas un starpnovadu skatē 24. februārī.
* * *
DĀRTA DZENĪTE
BLAUMANIS PRECĪBĀS
Komēdija
Lomās:
Rūdolfs – Jānis Bērziņš
Ernestīne – Rita Eglīte
Hermīne – Marta Tamane
Annika – Diāna Šķiste
Arvīds – Kalvis Ozols
Anna – Kristīne Fedotova
Jānis - Kristaps Kravalis
Olga – Linda Rebeka Melnalksne
Ernestīnes draudzenes – rakstnieka talanta pielūdzējas:
Elīna Mīļā
Guna Lūsiņa
Alise Ozola
Terēze Jakmane
Sindija Bugakova
Ivita Bombaka
Lauma Anšmite
Luīze Baiba Pirro
Izrādi veidoja :
Roberts Segliņš
Inese Ramute
Daiga Stalšāne
Lelde Feldmane
Elīna Mīļā
Dagnis Jemsis
D. Dzenītes lugas "Blaumanis precībās" iestudējums Tautas teātrī "Sprīdītis"
No 2008. gada maija Valmieras Viestura vidusskolā notiek bērnu un jauniešu teātra festivāls „...un es iešu un iešu!”. 2010. gadā festivāla ietvaros norisinājās I bērnu un jauniešu lugu autoru konkurss. Tajā par labāko tika atzīta jaunās autores Dārtas Dzenītes luga „Blaumanis precībās”. Šajā mācību gadā skolēnu Tautas teātris „Sprīdītis” ir iestudējis šo lugu, un tās pirmizrāde notika Viesturskolā š. g. 22. februārī.
Jaunajā izrādē attēlotais darbības laiks – 19. gs. II puse, darbības vieta – „Lāču” mājas pie Cēsīm. Lugā labi atklājas ievērojamā latviešu literatūras klasiķa Rūdolfa Blaumaņa personība jaunības gados. Izrāde veidota kā komēdija ar savdabīgu mūziku, laikmetu raksturojošiem fotoattēliem un interesantām deju un kustību starpspēlēm. Izrādes pamatā ir domāt rosinoši dialogi par mīlestības lomu un nozīmi jaunu cilvēku dzīvē. Mīlestībai nevar pavēlēt, jo tās ir jūtas, kas veidojas starp diviem tuviem cilvēkiem. Ar vienu mīlošu sirdi vien ir par maz. Šādas atziņas vijas cauri lugas tēlu attiecībām. Iejūtoties galvenā varoņa Rūdolfa pārdzīvojumos, varam vērot mīlestības laimi, cerības un vilšanos. Lugā akcentēta doma par to, cik pievilcīga ir radošas personības klātbūtne un ietekme uz jauniešu domāšanu un jūtu pasauli. Iestudējumā dominē latviskais pasaules skatījums un atziņa par to, cik mūsu literatūra ir nozīmīga tautas radošā gara veidošanā.
Izrādē piedalās 10. a, 10. b, 10. c kl. jaunieši – Tautas teātra dalībnieki. Lomās redzam Jāni, Ritu, Martu, Diānu, Kristapu, Kalvi, Kristīni un Lindu Rebeku, kā arī citas 10. klašu meitenes. Izrādi veidoja: Roberts Segliņš, Inese Ramute, Daiga Stalšāne, Dagnis Jemsis. Kustību un deju konsultante Lelde Feldmane, viņai palīdzēja Elīna Mīļā.
Pirmizrāde 2011. gada 22. februārī .
2. vieta IV Latvijas skolu un jauniešu teātra festivāla KUSTĪBAS TURPINĀJUMS Valmieras pilsētas un starpnovadu skatē 24. februārī.
(Materiālus par 2010./2011. māc. gada jauniestudējumiem sagatavoja skolotājs Māris Lapsiņš)
