Previous
  • Skola
    Skola

    Valmieras Viestura vidusskola ir viena no lielākajām skolām Valmierā.

    Valmieras Viestura vidusskola ir pierādījusi, ka tā ir skola, kurā tiek godātas tradīcijas.

    Mūsu skolas dzīve ir nemitīgs radošs process, kas uzdod daudzus jautājumus, liek darboties un meklēt jaunus risinājumus.
  • Teātris
    Teātris
    1958. gadā Valmieras Viestura vidusskolā rosīgu darbu sāka skolēnu dramatiskais kolektīvs. Gadu gaitā mainījušās skolēnu kolektīva dalībnieku paaudzes, iestudētās izrādes, bet viena no vismīļākajām lugām ir A.Brigaderes "Sprīdītis". Mazā ņiprā pasaku varoņa vārdā jau ilgus gadus nosaukts pats teātris. Kolektīva devīzē ierakstīti Sprīdīša vārdi:Un es iešu un iešu!
  • Skolēni
    Skolēni

    Skolēnu pašpārvaldes darbības mērķis ir panākt skolēnu aktīvu iesaistīšanos mācību procesā, audzināšanas procesā un ārpusskolas nodarbībās.

    Skolēnu pašpārvaldes uzdevumi: Pārstāvēt skolēnu intereses, organizēt kultūras un izklaides pasākumu norisi, sadarboties ar citām skolu pašpārvaldēm un pilsētas domi u.c.
Next

Jaunumi

Aristotelis 2011
2011. gada 2. novembrī

Nedēļu pirms brīvdienām notika Aristoteļa svētki jeb iesvētības. Man šis pasākums ļoti patika, jo tas nedaudz izmainīja ierasto dienas ritmu un sagādāja daudz patīkamu emociju.

Pasākuma tēma „Tā nav dzīve, tas ir kino” pēc tēlu izvēles un tērpu sagatavošanas likās laba. Šai nedēļai aktīvi gatavojās gan desmitās, gan divpadsmitās klases. Divpadsmitie pat savu priekšnesumu esot gatavojuši naktī. Sagatavotie pārbaudījumi bija iespējami un reāli, kas ļoti atviegloja desmito dzīvi. Es šo nedēļu uztvēru ar humoru, un tā tam arī vajadzētu būt. Piektdienas vakara pasākums man likās svinīgs.

Signe Sēne 10.a kl.

Aristoteļa svētki Viesturskolā ir īpaši un ļoti gaidīti svētki kā jaunajiem vidusskolēniem, tā divpadsmitajiem.

Tas ir pirmais pasākums, kurā ir jāpiedalās, lai turpmāk varam saukt sevi par pilntiesīgiem Valmieras Viestura vidusskolas skolēniem.

Visa nedēļa no 17. līdz 21. oktobrim bija vairāk kā izdevusies, pašas iesvētības arī bija interesantas. Nevarēja nepamanīt to, cik daudz darba un spēka divpadsmitie ieguldījuši, lai pārbaudījumi un uzdevumi būtu interesanti un pietiekoši grūti. Piektdienas vakara svinīgais iesvētību pasākums atsvēra nosmulētās mutes un smirdīgās drēbes pārbaudījumos.

Manuprāt, Aristoteļa svētki ir kopjama tradīcija, un es nevaru sagaidīt, kad arī mums, tagadējiem desmitajiem, būs jāveido pārbaudījumi jaunajiem vidusskolēniem.

Anna Paula Gruzdiņa 10.a kl.

 

Manuprāt, pats pozitīvākais šajā nedēļā bija klases biedru kopības sajūta, jo pildot uzdevumus vai stafetes, mēs vairās varam satuvināties, jo atbalstām viens otru. Savukārt parastajās darba dienās mēs nemaz nevaram tik labi satuvināties un iedraudzēties. Tāpēc, manuprāt, Aristoteli varētu nosaukt par lielu sadraudzības pasākumu.

Kristīne Andriņa 10.a kl.

 

Ja man būtu jāizvēlas, vai šīs izdarības saukt Aristoteļa vārdā, tad noteikti – Nē! Tā ir tāda ākstīšanās, izklaidēšanās, nevis pelēko šūniņu kustināšana. Es ieteiktu kaut ko mūsdienīgāku, ar humoru saistītu.

Munise Šuksta 10.a kl.

 

Pasākums piektdienas vakarā pēc iesvētībām bija jauks. Ādolfam no 12.b klases ir talants vadīt pasākumu, kuru izveidoja kā šovu. Un kliņģeris, ko mums uzdāvināja Vienpadsmitie, bija ļoti gards.

Liels paldies, Divpadsmitie!

Renāte Hāne 10.a kl.

Foto no Aristoteļa svētkiem skatīt galerijā

Jaunajā sezonā — četri jauniestudējumi
2011. gada 31. oktobrī

Ce­turt­dien Vid­ze­mes Augst­sko­las or­ga­ni­zē­tās pe­da­go­gu kon­fe­ren­ces lai­kā "Swed­bank" tur­pi­nā­ja ie­sāk­to — vie­nam no Val­mie­ras pe­da­go­giem dā­vi­nā­ja por­ta­tī­vo da­to­ru. Uz šo ru­dens bal­vu va­rē­ja pre­ten­dēt vi­sas pil­sē­tas sko­las, tās ie­gū­ša­nai iz­vir­zot pie­mē­ro­tā­ko kan­di­da­tū­ru.

Šo­reiz lai­mī­go lo­zi caur paš­val­dī­bas va­dī­tā­ja I. Bo­ķa ro­ku ie­gu­va Val­mie­ras Vies­tu­ra vi­dus­sko­las sko­lē­nu Tau­tas te­āt­ra "Sprī­dī­tis" re­ži­sors un te­āt­ra māk­slas pe­da­gogs ROBERTS SEGLIŅŠ.

Sko­lo­tā­ja un re­ži­so­ra Zi­gur­da Ķes­te­ra iz­vei­do­tais "Sprī­dī­tis" — iz­rā­dās, jā­po­šas jau 55 ga­du pa­stā­vē­ša­nas at­zī­mē­ša­nai —kļu­vis par Vies­tur­sko­las zī­mo­lu. Val­stī tik­pat pa­zīs­ta­mas bi­ja arī sko­las te­āt­ra kla­ses — pa­vi­sam des­mit —, kur mā­cī­jās vi­dus­sko­lē­ni no vi­sas Lat­vi­jas. Da­žus ga­dus ta­jās gan ti­ka pār­trauk­ta uz­ņem­ša­na, to­mēr ar kat­ru jau­nu mā­cī­bu ga­du do­mas par te­āt­ra kla­šu at­jau­no­ša­nu pie­ņē­mās spē­kā, līdz šo­ru­den "Vies­tu­ros" tā at­kal ir. Pa­gai­dām "uz pus­slo­dzi", jo ti­kai pu­se 10.c kla­ses — 12 jau­nie­ši — ap­gūst te­āt­ra pro­gram­mu. Ro­berts Seg­liņš sa­ka: tas ir ie­sā­kums, jo vēr­tī­gāk, no­piet­nāk un arī kā sko­lē­niem, tā pe­da­go­giem veik­smī­gāk ir strā­dāt, ja kla­ses ko­lek­tīvs ap­vie­no­jies vie­nā iz­glī­tī­bas pro­gram­mā. Jaunajā sezonā — četri jauniestudējumi Tad arī vieg­lāk sa­ska­ņot stun­du un no­dar­bī­bu slo­dzi. Te­āt­ra kla­ses au­dzēk­ņi pa­pil­dus ci­tiem vi­dus­sko­las priekš­me­tiem ap­gūst ska­tu­ves ru­nu, ko pa­sniedz Val­mie­ras te­āt­ra ak­tri­se Ine­se Ra­mu­te, te­āt­ra li­te­rā­rās da­ļas va­dī­tā­ja, te­āt­ra zi­nāt­nie­ce Edī­te Tiš­hei­ze­re pa­sniedz te­āt­ra vēs­tu­ri, kus­tī­bu no­dar­bī­bas ir sko­las ab­sol­ven­tes, Kul­tū­ras aka­dē­mi­jas ab­sol­ven­tes Lel­des Feld­ma­nes zi­ņā, mū­zi­kas no­dar­bī­bas va­da sko­lo­tā­ja Il­ze Jan­so­ne.

                                                             Maija Mežaka

Attēlā:

RADOŠU SEZONU Val­mie­ras Vies­tu­ra vi­dus­sko­las re­ži­so­ram un pe­da­go­gam vēl " Swed­bank" Val­mie­ras fi­li­ā­les va­dī­tā­ja In­gu­na Sā­re.

Jā­ņa Lī­ga­ta fo­to
 
 

Laikraksts "Liesma"
Piektdiena, 2011. gada 28. oktobris
Trīs valstu jaunieši Viesturos
2011. gada 8. oktobrī

Šo­ne­dēļ Val­mie­ras Vies­tu­ra vi­dus­sko­la uz­ņē­ma ilg­ga­dē­jos la­bos drau­gus no sa­dar­bī­bas sko­las un Val­mie­rai drau­dzī­gā ap­riņ­ķa Vā­ci­jā — Hār­ze­vin­ke­les ģim­nā­zi­jas. Ce­turt­dien vi­ņiem pie­vie­no­jās tik­pat uz­ti­ca­mi drau­gi — spor­tis­kie jau­nie­ši no Ven­dras ģim­nā­zi­jas Igau­ni­jā.

Ko­pī­gos pa­sā­ku­mus vie­no­ja ak­ti­vi­tā­šu tē­ma — iz­glī­to­ja­mo ra­do­šu­ma vei­ci­nā­ša­na vi­des un spor­ta ak­ti­vi­tā­tēs.

Drau­dzē­ša­nās ar Hār­ze­vin­ke­les ģim­nā­zi­ju sā­ku­sies 1993. ga­dā, un ik pēc pā­ris ga­diem ar ne­lie­liem pār­trau­ku­miem kā pe­da­go­gi, tā sko­lē­ni cie­mo­ju­šies pie drau­giem, ie­pa­zīs­tot part­ner­sko­las pie­re­dzi, vā­cu tra­dī­ci­jas, sa­dzī­vi, jo sko­lē­nus vien­mēr uz­ņem ģi­me­nes. Arī šo­ne­dēļ vies­tu­rie­ši sa­vās mā­jās rū­pē­jas par cie­mi­ņiem, šo­dien, pie­mē­ram, ir ģi­me­ņu die­na, ku­rā ie­vē­rī­bas cie­nī­gā­kais no­ti­kums būs Sim­jū­da tir­gus ar lat­vie­šu tau­tas dzies­mu un de­ju ie­pa­zī­ša­nu, lie­tiš­ķās māk­slas meis­ta­ru un amat­nie­ku iz­strā­dā­ju­mu ap­lū­ko­ša­nu.Trīs valstu jaunieši Viesturos

                                                                  Maija Mežaka

Attēlā:

PIRMOREIZ. Hār­ze­vin­ke­les ģim­nā­zi­jas skol­nie­ce Lē­na pir­mo­reiz mū­žā šauj ar lo­ku. Ja ir tik la­bi pa­dom­de­vē­ji kā Vies­tur­sko­las pui­ši, viss iz­do­das.

Jā­ņa Lī­ga­ta fo­to

Laikraksts Liesma
Piektdiena, 2011. gada  7. oktobris
Sveicam jaunievēlēto skolas prezidentu Jāni Bērziņu
2011. gada 28. septembrī

 

 

Prezidenta vietniece Ieva Deineka

 

Foto no vēlēšanu pasākuma skatīt galerijā

Dzejas dienas 2011
2011. gada 27. septembrī

15. septembrī  dzejas cienītāji no 10. un 11. klasēm devās uz Dzejas dienu pasākumu Valmieras integrētajā bibliotēkā. Šeit bija tikšanās ar jauno dzejnieku Arti Ostupu. Sākumā skolēni lasīja autora dzejoļus, pēc tam viņš pats par sevi pastastīja ļoti īsi. Galvenā atziņa: “Lai dzeju saprastu vai dzeju rakstītu, ir daudz jālasa”. Dzejnieks atzina, ka pats ļoti daudz lasa.

Pārējo pasākuma daļu vadīja bibliotekāre, jo pats dzejnieks neko īsti nevarēja pateikt. Šo viņa rīcību es īsti nesaprotu, jo uzskatu , ka, ja  esi publikas priekšā, tev ir jāsagatavo kāda publiska runa un kaut nedzaudz jāieplāno tēmas,  ar kurām  varētu ieinteresēt klausītāju. Nolasītie dzejoļi bija samērā saprotami un atklāja dzejnieka personību, interešu loku. Taču  dažas diskusijas izvērtās diezgan interesantas. Piemēram, diskusija par to, vai rupjība dzejā ir nepieciešama, aizrāva lielu daļu klausītāju. Vēl mani ieinteresēja diskusija par literāro valodu un latviešu valodas likteni.

Pēc šīm diskusijām daži klausītāji saņēma drosmi un nolasīja savus dzejoļus. Mani pārsteidza tas, ka dzejnieks diezgan asi nokritizēja kādu jaunu dzejas rakstītāju, jo man šie dzejoļi likās kā jūtu atklāsme, kam varētu būt turpinājums.  Tā varētu rasties pat jauns dzejnieks.

Signe Sēne 10.a klasē.

«
1
2
3
4
5
6
7
8
9
10
11
12
13
14
15
16
17
18
19
20
21
22
23
24
25
»